Uz iegarenā kukulīša ar pirkstiem vai delnas malu iespieda zīmi. Visbiežāk tas bija krusts, slīpais krusts vai svītras.
Skaists pieraksts bija no Lutriņiem par Kurzemes krustu krustu – Māras zīmi. Vispirms ar delnas malu kukulītī iespiež parasto krustu. Pirmo līniju iespiežot saka – lai nesadeg, otro pārkrustojot – lai jēla nepaliek, tad ar pirktu pārkrusto visus četrus krusta galus un saka – būs nabagiem, būs ceļa gājējiem, būs maziem bērniņiem, būs pašiem ar!
Vidzemnieces vilkušas arī skujiņu jeb vārpiņu, saucot to arī par uguns zīmi. Savdabīgs ir slīpais krusts, vilkts ar četriem pirkstiem.
Ziemassvētku laikā svētku maizes klaipus svētīja tos iezīmējot ar saules zīmi, jeb astoņzaru krustu. Sānos iespieda robiņus, lai maize cepoties nesprēgā.
