Zemgale

Šai pusē miežu maizi nepazina, te ēda tikai kviešu maizi un rudzu maizi.
Kviešu maizi ēda sestdienās, tā tika cepta gan no rupjiem, gan smalkiem miltiem. Ikdienā ēda rudzu maizi.
Zemgalē maizes krāsnis bija lielas, tajās līdz pat 18 kukuļiem varēja salikt.
Kukuli veidoja uz lizes, apakšā pakaisot miltus. Kukulim viens gals bija tievāks un otrs platāks.
Pirms maizes likšanas krāsnī tam uzspieda ar vienas rokas piecu pirkstu galiem "kaķa pēdas", lai garoza nesasprāgst.
Pirmo kukuli ko kukuli ko iešāva krāsnī bija jāatstāj mājas, lai nezaudētu maizes svētību.
Kad maize izcepusies to izvelk no krāsns un apsedz ar lielu baltu linu drēbi, ko lietoja tikai maizes apsegšanai.
Kukuļa galiņu bija jāēd cepējai, lai arī nākošais cepiens labi izdotos.
Uz maizes doniņām kāri skatījās neprecētas meitas, jo Zemgalē runāja - tā kura apēdīs 99 doniņas, apprecēs saimnieka dēlu.
Kukuļus glabāja klētī uz plauktiem, vietā, kur maize ziemā nevar sasalt.